Saruna

Jānis no Umurgas.
Braucot mājup no Tūjas, ceļa malā pamanīju kungu, kurš sēdēja pie sava riteņa, šķita bezgala saskumis…
Pēc pāris kilometriem izdomāju apgriezt mašīnu, līdz viņam aizbraukt un aprunāties…
Viņš esot mērojis 10 km garu ceļu, lai satiktos ar draugu, bet draugs bijis nevaļīgs – strādājot.
Tā nu viņš sēdēja ceļa malā, cenzdamies saņemties garajam atpakaļceļam mājup. Mēs aprunājāmies.
Es viņam uzdāvināju čipšu un cepumu paku…
Un atvadījāmies.
Kad nobildēju Jāni, viņš paskatījās uz mani un uzjautāja:
“Vai tagad būšu populārs Latvijā?”
Es pasmaidīju…