No mākoņu maliņas

Divas draudzenes kā māsas – krustmāte un krustmeitiņa!
Pirms kāda laika ar Allu sākām runāt par šo fotosesiju. Zināju, ja Alla kam pieķeras klāt, to dara no sirds un ar vislielāko atdevi.
Arī šoreiz, dodoties uz mežu un pļavām, mana mašīna līdz griestiem bija piekrauta pilna ar groziem, kas pārpildīti ar brūklenēm, cidonijām, āboliem, ar puķu spaiņiem un daudz dažādām sīklietiņām!
Šī sesija Allai bija īpaša, jo viņas abas ar krustmeitiņu vienoja kas ļoti īpašs…
Īpašs cilvēks – draudzene, Unas mammīte. Es zinu, viņa vēroja mūsu jautrošanos vairāku stundu garumā no kāda mākoņa maliņas. Vienu mirkli pavērsu skatienu debesīs – trīs dzērves starp mākoņiem dejoja savu atvadu deju – atvadu deju… vasarai.
Bija ļoti emocionāli un satraucoši…
Es apbrīnoju tādus cilvēkus kā Alla. Negulētas naktis, galva pilna ar idejām par fotosesiju – jo tai jābūt īpašai – jāpatīk Unai.
Un ziniet, Una ir īpaša meitene – smaidīga, mīļa un ļoti skaistām acīm! Fotosesijas noslēgumā viņa man pajautāja: ” Vai zini, ka man katra acs ir savā krāsā?”
Jā, patiešām!
Jo viņa ir īpaša!